Sākot sarunu klātienē, jāievēro gan iespējamais temats, gan tas, vai otram cilvēkam ir iespēja sarunāties. Interesants sarunas sākums nevar aizstāt viņa izvēli piedalīties. Sarunai ar trans cilvēku nav vajadzīgs īpašs scenārijs; izmantojiet situāciju un to, ar ko cilvēks ir izvēlējies dalīties.
Pirms vārdu izvēles novērtējiet brīdi
Cilvēks, kurš lasa, lieto austiņas vai pabeidz kādu uzdevumu, var nevēlēties sarunu. Nemēģiniet noteikt, ko nozīmē viņa sejas izteiksme; uzrunājiet īsi un tā, lai sarunu būtu viegli beigt. Kopīgā pasākumā pauze starp nodarbēm var būt dabiskāks sarunas sākums nekā cilvēka pārtraukšana norādījumu laikā.
Uzdodiet ar situāciju saistītu jautājumu: “Vai zini, pie kura galda sāksies nākamā kārta?” Ja atbilde ir īsa, pasakieties. Praktiska palīdzība nav piekrišana ilgākai sarunai. Nesekojiet cilvēkam, lai turpinātu sarunu.
Piedāvājiet tematu, uz kuru ir iespējams atsaukties
Kad saruna ir vēlama, pārejiet no kopīgās situācijas pie kādas izvēles: “Man patika iepriekšējā dziesma. Vai tu zini citus šī mākslinieka darbus?” Pievienojiet savu novērojumu, nevis uzdodiet virkni nesaistītu jautājumu.
Izvēlieties tematu atbilstoši tam, cik labi pazīstat viens otru. Jautājumi par agrāk lietotiem vārdiem, medicīnisko vēsturi vai to, vai cilvēks ir trans, prasa personisku informāciju, pirms ir izveidojusies parasta savstarpēja saprašanās. Ziņkārība šos jautājumus nepadara nepieciešamus.
Sekojiet atbildei, nevis savam scenārijam
Ja cilvēks piemin citu interesi, varat sekot šim sarunas pavedienam: “Tu teici, ka labāk izvēlies dzīvo mūziku. Kas tev tajā patīk?” Jums nav jārada mākslīga vienprātība. “Es to neesmu izmēģinājis” var būt pilnīgi godīgs ieguldījums sarunā.
Atstājiet pauzes, nevis aizpildiet katru sekundi. Ja temats neizraisa atsaucību, vienreiz to nomainiet vai patīkami noslēdziet sarunu. Jūs noskaidrojat, vai abi vēlaties šo sarunu, nevis demonstrējat spēju bezgalīgi likt jebkuram runāt.
Noslēdziet ar izvēli, nevis prasību
Varat vienkārši pateikt: “Bija patīkami ar tevi aprunāties. Lai tev jauks pasākuma turpinājums.” Sarunai nav jākļūst par uzaicinājumu.
Ja vēlaties turpināt citreiz, pajautājiet, vai otrs cilvēks gribētu apmainīties ar kontaktinformāciju. Neņemiet viņa tālruni un nepievienojiet sevi viņa kontam. Ja cilvēks atsakās, neprasiet paskaidrojumu. Skaidrs noslēgums ļauj katram brīvi izlemt par nākamo soli, nepārvēršot draudzīgu brīdi par pienākumu.
Papildu informācija
Love is respect: personiskās robežas. Šie sarunas piemēri ir oriģināli redakcionāli ieteikumi, nevis pārbaudīti scenāriji vai intereses garantijas.