Aktīvu klausīšanos var sākt ar vienkāršu uzdevumu: pirms izlemjat, ko teikt tālāk, saprast, ko partneris vēlas jums pavēstīt. Tam nav vajadzīgs īpašs vārdu krājums, un nav jāpiekrīt katram apgalvojumam. Šeit aprakstītie soļi ir ieteikumi ikdienišķām sarunām, nevis terapeitiska metode vai solījums atrisināt domstarpības.
Pajautājiet, kāda reakcija būtu noderīga
Ja partneris sāk stāstīt par grūtu dienu, pamēģiniet pajautāt: “Vai tu gribi, lai es paklausos, palīdzu apdomāt iespējas vai izdaru ko praktisku?” Ja viņš nav pārliecināts, nepārvērtiet jautājumu par vēl vienu uzdevumu. Varat vienkārši klausīties un vajadzības gadījumā vēlāk pajautāt vēlreiz.
Izvēlieties abiem piemērotu brīdi. “Es gribu to dzirdēt, bet tūlīt dodos prom. Vai varam parunāt pēc vakariņām?” ir skaidrāk nekā izlikties, ka klausāties, un nemitīgi skatīties pulkstenī. Konkrētu laiku piedāvājiet tikai tad, ja patiešām plānojat solīto izpildīt.
Ļaujiet vienam stāstījumam nonākt līdz būtībai
Negatavojiet savu aizstāvību, kamēr otrs cilvēks vēl skaidro notikušo. Ja nepiekrītat kādai detaļai, paturiet to prātā, lai pie tās atgrieztos, nevis pārtrauciet katru teikumu. Ja nevarat izsekot stāstījumam, varat lūgt precizējumu: “Kuru sarunu tu domā?”
Saistiet savus jautājumus ar to, ko cilvēks stāsta. Ja transpersona piemin nepatīkamu saskarsmi, nepieņemiet, ka viņa vēlas izskaidrot visu savu identitāti vai izglītot jūs par visu pārējo cilvēku pieredzi. Ļaujiet viņai pašai izvēlēties sarunas apjomu.
Pārbaudiet izpratni vienkāršiem vārdiem
Īsi apkopojiet dzirdēto: “Tu gribēji, lai es pajautāju pirms vēl kādu aicinu, jo biji gaidījis laiku mums abiem. Vai es sapratu pareizi?” Dodiet iespēju kopsavilkumu izlabot. Neatkārtojiet otra teikto sarkastiski un neizmantojiet kopsavilkumu, lai paziņotu, ka saruna ir pabeigta.
Saprast stāstījumu nav tas pats, kas piekrist katram secinājumam. Varat teikt: “Es saprotu, ka papildu viesis tev izmainīja vakaru. Es biju domājis, ka aicinājums ir atvērts; mums tas jāprecizē.” Tādējādi uzmanības lokā paliek gan pieredze, gan praktiskā neskaidrība.
Atbildiet uz īsto lūgumu
Ja ir izteikts lūgums, atbildiet uz to. Ja lūguma nav, neizdomājiet risinājumu, kas cilvēkam obligāti jāpieņem. Pirms sarunu turpināt citā virzienā, pajautājiet, vai viņš no tās vēlas vēl kaut ko.
Vēlāk izpildiet katru nelielo apņemšanos, ko uzņēmāties. Atcerēties pajautāt pirms vēl viena viesa uzaicināšanas ir konkrētāk nekā paziņot, ka tagad esat labs klausītājs. Varat pārbaudīt, vai jaunā vienošanās darbojas, neprasot uzslavu par tās ievērošanu.
Papildu lasāmviela
Love is respect: personīgās robežas. Iepriekš aprakstītā klausīšanās secība ir oriģināls redakcionāls vingrinājums, nevis pētījumos pamatota ārstēšana vai garantēts iznākums.