Saruna par robežām kļūst noderīga, kad abi cilvēki saprot, uz kuru situāciju tās attiecas. Frāzei “Cieni manu privātumu” var būt vajadzīgs konkrēts piemērs: nepublicēt fotogrāfiju, nepārsūtīt ziņu vai pajautāt pirms kādu iepazīstināt kā partneri. Mērķis ir skaidrība par izvēlēm, nevis pārbaudījumu saraksts, kas kādam jāiztur.
Nosakiet konkrēto izvēli
Izvēlieties vienu situāciju, nevis mēģiniet atrisināt visus iespējamos nākotnes gadījumus. Varat teikt: “Lūdzu, pajautā, pirms piemini mūsu attiecības cilvēkiem, kurus neesmu saticis.” Paskaidrojiet, kādu informāciju un kuru auditoriju domājat, lai otram cilvēkam nebūtu jāmin.
Vienai transpersonai nav automātiski tādu pašu privātuma vēlmju kā citai transpersonai. Atklātība vienā vidē arī nenosaka izvēli visās pārējās situācijās. Jautājiet, kas attiecas uz šo gadījumu, nevis uzskatiet profila paziņojumu vai iepriekšēju iepazīstināšanu par atļauju visur.
Pasakiet, ko darīsiet jūs un ko lūdzat
“Es nevēlos, lai manas privātās ziņas izplata” izsaka robežu attiecībā uz jūsu informāciju. “Tu nedrīksti sarunāties ar nevienu, kurš man nepatīk” ir mēģinājums izlemt, ar ko otrs cilvēks drīkst sazināties. Saistiet lūgumu ar īsto jautājumu, kas jums jārisina.
Praktiskā situācijā pamēģiniet teikt: “Ja saruna kļūs aizvainojoša, es to pārtraukšu un atgriezīšos, kad varēsim runāt bez apvainojumiem.” Nesauciet sodu par robežu un neizmantojiet šo vārdu, lai liegtu otram cilvēkam jums nepiekrist.
Pirms rīcības noskaidrojiet neskaidro
Ja nezināt, vai rīcība ir vēlama, vispirms pajautājiet: “Vai šī fotogrāfija ir tikai mums, vai drīkstu to parādīt draugam?” Piekrišana fotogrāfijas uzņemšanai automātiski nenozīmē piekrišanu tās izplatīšanai. Ļaujiet atteikties bez prasības sniegt personīgu skaidrojumu.
Ja kāds pārdomā, pārrunājiet, ko tagad var mainīt. Ja informācija jau ir izplatīta, godīgi pasakiet, ko varat izdzēst pats un ko nevarat atgūt. Nesoliet, ka citu cilvēku kopijas ir pazudušas.
Izlemiet, vai vienošanās der abiem
Jūs varat ievērot robežu un vienlaikus secināt, ka attiecības neatbilst jūsu vēlmēm. Tas atšķiras no atkārtota spiediena, līdz cilvēks piekrīt. Ja lūgumi ir pretrunīgi, nosauciet faktisko izvēli, nevis strīdieties par to, kura vajadzības ir svarīgākas.
Šie piemēri attiecas uz parastām sarunām, kurās dalība ir brīvprātīga. Ja baidāties no reakcijas vai jums neļauj aiziet, sarunas scenārijs nav prasība palikt un vest pārrunas.
Papildu lasāmviela
Love is respect: personīgās robežas. Iepriekš minētās konkrētās situācijas ir redakcionāli piemēri, nevis juridisks vai klīnisks padoms.